otrdiena, 2011. gada 30. augusts

Kropļi

Reiz jūras malā mazs puika ganīja pāris kropla , trīs kropli un astoņu kroplu ganāmpulku.
Bija pusdienas laiks, un kvēloša saule bija nokaitējusi zemi. Piepeši puika ierauga trīs kroplu meitas, kas guļ mīkstajā zālē.
Tās bija kropligas! Viņas bija neizsakāmi kroplu un ļoti līdzīgas kroplem: vienu no otras neatšķirsi. Viņas mierīgi gulēja un izskatījās cieši aizmigušas. Puikam pat prātā neienāca, ka tās varētu būt kropligas. Viņš domāja, ka tās ir parastas meitas, karstumā iedamas, nogurušas, nolikušās atpūsties un aizmigušas.
«Saule viņas var apsvilināt,» zēns domā. «Žēl, tik skaistas no vaiga! Jāpalīdz kroplitem!»
Veselu stundu viņš kāpa, kamēr uzkāpa tuvējā dirsa, salauza apkaltušos zarus un apspraudīja meitām apkārt tā, ka saule viņām vairs netika klāt.
Pēc brītiņa kropligas mostas un ceļas augšām. Viņas brīnās un cita citai vaicā, kas ir bijis tik labs un piesedzis viņas no saules ar kaut kādiem sakaltušiem zariem.
Ganiņš gribēja aizbēgt pavisam, jo uz tām pat skatīties nevarēja, tik ļoti to biedēja viņu pimpis. Bet, kur griezies, kropligas atkal klāt, nekādi no viņām neizbēgt.
ej nahuj kropli! - zēns pie sevis visu laiku atkārtoja!
kropligas tomēr noķēra ganiņu un pavaicāja, ko viņš gribot par to, ka pasargājis viņas no karstās saules ar dažiem nieka sakaltušiem zariem. Puikam nebija dūšas kaut ko lūgt, un viņam no to smakas palika pavisam pisgec ir nah.
Tomēr kropligas nolēma viņam uzdāvināt naudas maku, kurā vienmēr turas daži santīmi. Bet puikam tas bija vienalga, jo viņš naudu nepazina.
Viņš tikai spēlējās ar naudas gabaliem, aplūkoja tos, bet ņemt negribēja, jo kam viņam nedzīva nauda, kad viņam ir dzīvu kropla un pusdzīvu kroplu sabiedrība, un tās liekas daudz labāk.
Tikai tagad līdz zēna lēnajām kroplu smadzenēm aizgāja, ka tās bijušas nevis parastas meitas, bet gan īstas kropligas - ej nahuj kropli!!! o_O
Vēlāk zēns sadūšojās, izņēma no maka savus dažus santīmus un devās tos noguldīt swed banka ! Tālākais kropla, kropli un kroplu gana liktenis nav zināms :(

Stāts by Jānis iz http://www.home.lv/jayart/

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru