Kropļi

Reiz jūras malā mazs puika ganīja pāris kropla , trīs kropli un astoņu kroplu ganāmpulku.
Bija pusdienas laiks, un kvēloša saule bija nokaitējusi zemi. Piepeši puika ierauga trīs kroplu meitas, kas guļ mīkstajā zālē.
Tās bija kropligas! Viņas bija neizsakāmi kroplu un ļoti līdzīgas kroplem: vienu no otras neatšķirsi. Viņas mierīgi gulēja un izskatījās cieši aizmigušas. Puikam pat prātā neienāca, ka tās varētu būt kropligas. Viņš domāja, ka tās ir parastas meitas, karstumā iedamas, nogurušas, nolikušās atpūsties un aizmigušas.
«Saule viņas var apsvilināt,» zēns domā. «Žēl, tik skaistas no vaiga! Jāpalīdz kroplitem!»
Veselu stundu viņš kāpa, kamēr uzkāpa tuvējā dirsa, salauza apkaltušos zarus un apspraudīja meitām apkārt tā, ka saule viņām vairs netika klāt.
Pēc brītiņa kropligas mostas un ceļas augšām. Viņas brīnās un cita citai vaicā, kas ir bijis tik labs un piesedzis viņas no saules ar kaut kādiem sakaltušiem zariem.
Ganiņš gribēja aizbēgt pavisam, jo uz tām pat skatīties nevarēja, tik ļoti to biedēja viņu pimpis. Bet, kur griezies, kropligas atkal klāt, nekādi no viņām neizbēgt.
ej nahuj kropli! - zēns pie sevis visu laiku atkārtoja!
kropligas tomēr noķēra ganiņu un pavaicāja, ko viņš gribot par to, ka pasargājis viņas no karstās saules ar dažiem nieka sakaltušiem zariem. Puikam nebija dūšas kaut ko lūgt, un viņam no to smakas palika pavisam pisgec ir nah.
Tomēr kropligas nolēma viņam uzdāvināt naudas maku, kurā vienmēr turas daži santīmi. Bet puikam tas bija vienalga, jo viņš naudu nepazina.
Viņš tikai spēlējās ar naudas gabaliem, aplūkoja tos, bet ņemt negribēja, jo kam viņam nedzīva nauda, kad viņam ir dzīvu kropla un pusdzīvu kroplu sabiedrība, un tās liekas daudz labāk.
Tikai tagad līdz zēna lēnajām kroplu smadzenēm aizgāja, ka tās bijušas nevis parastas meitas, bet gan īstas kropligas - ej nahuj kropli!!! o_O
Vēlāk zēns sadūšojās, izņēma no maka savus dažus santīmus un devās tos noguldīt swed banka ! Tālākais kropla, kropli un kroplu gana liktenis nav zināms :(

Stāts by Jānis iz http://www.home.lv/jayart/

Mīlestība

Kas ir mīlestība?

Vai kāds spēj pateikt,kas tā ir??
Es arī nezinu,bet atradu atbildi uz šo jautājumu.

Kas ir mīlestība ?
Mīlestība ir sarežģīta spēle ar saviem noteikumiem un tajā nevar būt viens uzvarētājs… Iegūst abi vienlaicīgi, vai arī vienlaicīgi zaudē…
Mīlestība ir enerģija, kas virza pasauli.
Mīlestība ir milzīgs spēks un tai pašā mirklī arī vājuma avots…
Mīlestība ir prasme atdot un neprasīt neko pretīm.
Mīlestība ir tad, kad vēlies, lai mīļotais ir laimīgs.
Mīlestība ir spēja visu upurēt mīļotā dēļ, tai skaitā sevi.
Mīlestība ir tad, kad tu spēj pieņemt mīļoto tādu, kāds viņš ir...
Mīlestība – spēja saprast un piedot.
Mīlestība ir tad, kad tu nevari būt laimīga, kad mīļotais ir nelaimīgs.

Iz http://gigglesblogs.blogspot.com/

Rēcīgie testi 2

Stāsts par ku-kuu

Viņš vairs nemēģināja dejot bet iekāpa laivā un iegrūda to ūdenī. Debesis tagad bija svelmaini nekādas- kā toreiz. Laiva lēnītiņām attālinājās no telefona. vecis nekad nebija juties tik labi un apmierināts ar visu. Patiesībā bija jauki, ka nekā nevajadzēja teikt un nekā paskaidrot ne sev pašam, ne kādam citam. Varēja tikai mīlēties un lūkoties uz apvārsni un dzirdēt kā zem laivas guldz viļņi. Cilvēki ciena tādu, kas nemēdz skriet. Viņi domā, ka tāds cilvēks aplam daudz fapo un viņa dzīve ir briesmīgi neglīta. vecis cītīgi blenza jūrā, kur uz mēness celiņa iezīmējās neliels, melns spogulis.

Rēcīgie testi

Sen jau pildīti, bet tomēr smieklīgi.

http://www.home.lv/jayart/

Vēstule psihiatram

Sveicināts, dārgo dakter!
Mans vārds ir loreta. Esmu 17 gadus veca! Zināt, mani nomoka dīvaina seksuāla problēma un es gribu Jums pastāstīt par to. Tātad klausieties.
Reiz pulkstens 2.00, es izgāju no mājām pastaigāties. No tumšām šķērsielām pūta spēcīgs vējš un pēkšņi es redzēju viņu, viņu sauca pedo - viņš bija vienkārši pretīgs! - bļ**! - es spalgā balsī iekaucos, un pazaudēju gredzenu.
Atguvos es lielā gultā, kājās mani bija kedas. Uz rakstāmgalda dega svece, bet aiz loga dega māja, ko aizdedzinājuši nolādētie advokāti un mana sirds sašķīst. Tālāk viss notika ātri - viņš iznāca no vannas istabas, lēnām novilka savu vesti un atkailināja savas spalvainās krūtis.
- Ak tu mana mazā vāvere, - sacīja viņš un pienāca tuvāk. Man kļuva labi. Pēdējā momentā es paspēju paskatīties viņa acīs, tās bija tādā pašā krāsā kā internets un atkal pazaudēju gredzenu.
Klusums. Pēkšņi pa miegam dzirdu gārdzošu balsi: - Šonakt mēs TO darīsim 17 reizes! Es nezināju ko man atbildēt, bet saņēmu visu savu suņa drosmi un atbildēju: yo madafaka!
Tālāk viņš sāka skūpstīt man vēderu ar savām labām lūpām, un laidās arvien zemāk un zemāk... O nē! Viņš nonāca līdz TAI vietai... Viņa rokā iemirdzējās karote, kādēļ?! Par ko!!!
Var būt šis kāds jauns fašisma paveids, tomēr laika prātot bija maz. Es izlēcu no gultas un ieraudzīju fotogrāfiju: uz tās viņš kails ar kailu veci. Bet tas vecis izrādās bija džonijs deps. Un pie tam vēl viņš ir viņa tētis!!! Izvirtulis! - es nodomāju, lēkdama no 13tā stāva loga...
Īsti nezinu, tas notika patiesībā vai bija tikai sapnis - bet man patika! Vai tas ir normāli, dakter?
Ar cieņu psihiatram,! (loreta).

Tējas namiņš

Ar Andri un Natu biju tējas namiņā. Dzērām tēju un pīpējām ūdenspīpi.

26.08.11.

Kas tik nav noticis kopš pēdējā ieraksta.

To gan šeit rakstīt nevar... :D

Šorīt mani mammai 9.00 pamodināja. Es mierīgi gulēju ar draugu siena šķūnī, kad pēkšņi šī zvana un saka, ka man jāceļas un māsas meitiņa jāpieskata kamēr viņa pati ceps visu ko. Tā mēs abi nelaimīgi piecēlāmies un es ar visu Emīliju pavadīju draugu.

Pēc tam aizgāju mājās, vēl paauklēju bērnu un tad beidzot mamma varēja viņu paņemt un es varēju paēst brokastis :D

Vēlāk aizgāju nedaudz pastaigāju kamēr Emīlija aizmiga.

Kopumā šodien jūtos atkal labi. Vismaz man viss ir kārtībā :)

Te bildes no vienas makšķerēšanas. Būtu jau forši, ja kaut kas arī ķertos un draugs ar mani runātu :D

https://picasaweb.google.com/100977707573552551721/PieDaugavas#5645164798306145410

Abas bildes uzņemtas šodien dārzā :D

Starp citu...

Pēdējā laikā gandrīz visu laiku man ir atvērts Twitteris. Ievilināju tur arī draugus. Tad nu tur var lasīt vēl visādas muļķības - ko es tajā brīdī daru un domāju.

Es Twitterī - http://twitter.com/#!/loretamadzule

20.08.11.

iepriekšējais ieraksts laikam bija nedaudz jocīgs. tajā brīdī es tiešām tā jutos, un tagad laikam saprotu kāpēc, bet tas jau vairs nav svarīgi.

tātad šobrīd viss ir forši. pēdējās dienas ir ļoti jauki pavadītas. es atkal jūtos normāli.

nedaudz garīgo sabojā tas, ka vairs nesanāk ar draugiem normāli iziet ārā. tās dienas bija forši pavadītas.

pēdējās naktis atkal ir pavadītas siena šķūnī. šī nakts bija vnk čau :D sāka ļoti stipri līt lietus, kas, protams, lija arī šķūnī (šķūņa jumts vnk nekam neder :D ) pa nakti kad pamodos man lija virsū, bet es tik un tā jau ātri aizmigu. no rīta pamodāmies (es ar draugu) un sākām smieties, jo sega, kas stāvēja mums blakus, bija slapja. un ne jau tā nedaudz, bet pus sega vnk cauri slapja :D

pēdējā laikā esmu nedaudz vairāk iepazinusi pati sevi. mācos arī apvaldīt lietas, kas manī ir kaitinošas. arī par draugu šo to vairāk uzzināju un sapratu.

šī vasara mani savā ziņā pārsteidz ar to, cik daudz es uzzinu pati par sevi, ar apkārtējiem cilvēkiem un cilvēku psiholoģiju. ļoti bieži gan es tik un tā pieļauju kļūdas. kā jau mēs visi.

šonakt es arī sapratu, ka esmu ļoti vājš cilvēks. jau atkal biju nostādījusi sev robežu, kuru, protams, pārkāpu. tā jau ir kāda 3 vai 4 robeža :D tagad jūtos savā ziņā labi, bet tajā pašā laikā slikti. bet nu es zinu, ka tas neatkārtosies. jāsaņem sevi rokās un jāturas pie savām robežām. nedrīkst tās vairāk pārkāpt.

vakar nez kas man bija uznācis. pus dienu es gandrīz visu laiku raudāju. pavadīju draugu un tad pēkšņi sajutos tik skumji. viss man šķita bēdīgs un acīs vis laiku asaras. atcerējos pagātni un domāju par nākotni. man bail no nākotnes. es nezinu kā vis būs un man bail, ka būs kaut kas slikts. tad es sāku lasīt grāmatu. tur patiesībā notikumi nebija nemaz līdzīgi ar maniem dzīves notikumiem, bet man tomēr nācās raudāt.

arī šobrīd man tāds nekāds garīgais. kā man nepatīk, ka ārā ir tik slikts laiks, jo ir tik labi visas negatīvās emocijas izlikt braucot ar riteni. pēc tam ir labi. bet ko gan lai es daru tagad? tāpēc jau esmu tik nomākta, jo jāsēž istabā. draugi, kā jau teicu, pēdējā laikā vispār tādi nekādi. negrib nākt ārā. ja es kādu izvelku tad ar tikai uz mazu laiciņu.

tā nu es te sēžu viena pati. ēdu saulespuķu sēklas tieši no saulespuķes galvas. domāju visu ko, bet diemžēl lielākoties drūmas domas.

pa brīžam paskatos sev apkārt un ienāk prātā smieklīgas lietas. tikko, piemēram, es atcerējos drauga tēva smieklīgo smaidu, kad viņš mums pāris dienas atpakaļ brauca garām :D

WTF

pēdējās dienās ar mani notiek kkas jocīgs.

sākšu ar to, ka man visi piesienas, kāpēc es klusējot un neko nesakot. es visu vasaru pārsvarā pavadu ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, bet pēkšņi man vairs nav par ko ar viņiem runāt. es nesaprotu, kāpēc tā.

nākamā jocīgā lieta ir tā, ka man visu laiku pielīp citur teicieni. varbūt arī tāpēc man vairāk nav ko teikt, jo lielākā daļa manis teiktā sastāvēja no citu teicieniem vai kkā tāda. arī šodien man jau atkal pielipa viena cilvēka teiciens. ceru, ka tikšu no tā vaļā. bet tiešām - man tikko ienāca prātā labāk neko neteikt.

vēl jocīga bija šodienas iziešana ārā. parasti es eju ātri, lai pēc iespējas drīzāk satiktu kādu ar ko parunāt, bet šodien ejot pie Andra es gāju pavisam lēnām. pa ceļam paņēmu ābolus un lēnām tos notiesāju. pat neko īpašu nedomāju. dungoju dziesmu, kuru pirms tam klausījos un atcerējos vakardienu. vienu brīdi pat likās, ka es varētu tā viena pastaigāties un man pat negribas nevienu satikt.

domāju iet pie Andra, un parasti es to arī izdarītu, bet šodien es beigās pārdomāju un gāju mājās. pa ceļam iegāju veikalā. ilgi nespēju izvēlēties ko pirkt, bet beigās nopirku saldējumu. droši vien nedaudz jocīgi izskatās, ka tik lietainā dienā es ēdu saldējumu, bet tas bija tik garšīgs...

kad es esmu mājās, man pēc iespējas ātrāk gribas iziet ārā, bet kad esmu ārā, tad kkā garlaicīgi. nē, tas nenozīmē, ka es tagad sēdēšu mājās. gribu būt cilvēkos un ceru atgūt savu lielo runātgribu.

iespējams mans pašvērtējums pēdējās dienās ticis smagi iedragāts, tāpēc šķiet, ka jebkas, ko es kādam stāstīšu, otram cilvēkam liksies stulbs un neviens manī pat neklausīsies.

dažkārt cilvēki mēdz pat neapzināti graut otru cilvēku it kā ar nevainīgām frāzēm.

dzeršu savu jogurta dzērienu un turpināšu domāt, kas man noticis :(

09.08.11.

WUUU

baigā diena. nesanāca izgulēties, jo mana gulta ir pārāk šaura diviem cilvēkiem, līdz ar to man nebija normāla vieta kur gulēt :D bet tas nekas. labāk tā nekā gulēt vienai :)

visa diena pagāja sūdīgi. man kompis ļoti lagoja, līdz ar to garīgais uz nulles.

vakars jau bija normālāks. sakārtoju istabu un izgāju ar ar draugiem ārā. safočējāmies. man patīk bildes :)

tad bija kinda nepatīkamas atvadas no drauga, bet nu laikam jau viss ir kārtībā. es ceru :(

tagad gribu iziet ārā, bet man ir slapji mati :@ fēnot es netaisos, jo viņi jau tā ir neveselīgi. vsp mazgājot matus man baigi daudz izkrita ārā. bāc. un man vēl pirms septembra viņi jākrāso, jo redz mati izskatoties sirmi :D nu WTF ? (atcerējos to dziesmu: Loca People) :D

īstenībā... tikko paskatījos sev apkārt un ieraudzīju, ka istabā jau atkal valda bardaks. nu es vnk nespēju dzīvot kārtīgi. mamma piedāvāja man un tētim mainīties ar istabām, jo savādāk es vēlu staigāju pa māju un mammai tas traucē gulēt. tad man būtu lielāka istaba un arī sarkans dīvāns. eh... tur gan diviem cilvēkiem būtu ērti sagulēt (tas bija pirmais ko nodomāju) bet tā istaba nav mīlīga. būtu jāpērk paklājs un jaunas tapetes. un vispār tur vēl vis kaut kas jādara, bet tam vajag naudu, kuras, protams, man ir žēl :D

kā es neciešu savu vēderu. jau tā pēdējās dienas jūtos sūdīgi, bet vakar un šodien ir vnk čau - vēders ir uzpūties. un pat ļoti. izskatās it kā es būtu stāvoklī :D :D

Bildes: https://picasaweb.google.com/100977707573552551721/Chillin?authkey=Gv1sRgCPST69W-mdvxJw#5638934422127455890

mjau mjau mjau

es gribu ābolu, bet vispār esmu jau viņus atēdusies :(

Barkava

6. augustā 8.00 izbraucām, lai dotos uz Barkavu pie radiem. Es, tētis un Jānis.

Pirmais smieklīgais atgadījums laikam bija Aizkraukles tirgū. Tur bija kaste ar kartupeļiem, kuru šķirne saucās Laura. Es paņēmu vienu kartupeli, paskatījos uz viņu un pateicu: "Čau Laura". Pārdevējas seja bija vnk neaprakstāma :D

Pēc tam braucām, es vēl kādu laiciņu pagulēju Jānim klēpī. Madonā apstājāmies, lai ieietu Rimi. Tur Jānis piegāja pie salātiem un teica: "Korejiešu salāti. Nahuj tādus" :D es knapi varēju paiet :D tā smējos... viņš vēl pie tam to tik nopietni teica :D

Pie pašas Barkavas sasmējāmies par govīm, kas tik chillīgi gulēja ēnā. Izstaigājāmies pa kapiem. Tētis vēl kkādus radus satika un runājās. Mēs tikmēr gājām piesmiet daudzos Opeļus, kas stāvēja pie kapiem.

Neilgu laiku paciemojāmies pie radiem (tēta māsa un meita) un tad devāmies tālāk. Tētis gribēja palikt pa nakti kkur pie Daugavas, lai makšķerētu. Piestājam pie viena dižakmeņa, bet tur Daugava bija tālu. Pabraucām vēl nedaudz aiz Jēkabpils uz Daugavpils pusi un atradām normālu vietu. Pēc tam aizbraucām uz Līvāniem sapirkt pārtiku. Izstaigājām Maximu XX un braucām atpakaļ uz savu noskatīto vietu.

Es ar Jāni gulējām uz segām. Es pat laikam aizmigu uz kādu laiku. Tētis noķēra līdaku. Pēc tam uzcēlām telti. Pasēdējām vēl kādu laiku un tad nolēmām aiziet kkur pastaigāties. Aizgājām līdz Daugavpils šosejai. Pastaigājām pa jauno tiltu pāri Neretai un tad es izdomāju, ka varētu līdz sliedēm aiziet. Tad nu mēs gājām kādu gabaliņu gar šoseju līdz atradām ceļu, pa kuru nokļuvām līdz vilciena sliedēm. Drīz jau arī brauca vilciens. Pēc tam gājām tālāk pa sliedēm. Tad es izdomāju, ka varētu iet taisni pa sliedēm līdz būs kāds ceļš, pa kuru tiksim uz šosejas, bet tādu ceļu neatradām. Tā vietā beigās bezmaz iegājām kādas mājas pagalmā :D A, slinkums gari stāstīt. Nu beigās gājām vien atpakaļ pa to pašu ceļu. Tētis pat zvanīja un prasīja kur esam :D

Atpakaļ pie tēta nonācām jau tumsā :D Uzcepām desas un devāmies gulēt.

Bijām laikam pamodušies kkur no rīta un kko runājām. Es neko īpaši neatceros :D

Tad es pamodos jau vēlāk, jo man bija karsti. Es no vilku kko nost, bet man tik un tā bija karsti. Tad, pēc Jāņa stāstītā, es sāku ārdīties un līst ārā no telts. Vēl kko nolamājos :D

Paēdām un braucām uz māju pusi. Vēl šur tur piestājām. No Ķeguma ceļa līdz mājām es vispār gulēju Jānim uz pleca. Pamostoties mana mugura jutās tik "ideāli".

Atvadījos no Jāņa un devos izskatīties bildes.

Bildes: https://picasaweb.google.com/loretinjs/Barkava2011?authkey=Gv1sRgCJ2gov6ywrztlgE#5638401563346429362

Bija labs izbrauciens, it īpaši tāpēc, ka ar mani brauca draugs :)

Vēl joprojām man uz rokas ir uzrakstīts HELLO :D

6.08.11. part2

Vabole manā istabā.

Es ar Normi

Andra saulesbriļļu atspulgs.

Makšķerēšana pie Daugavas. Palikām arī pa nakti. Gulēju mašīnā un patiesībā ļoti labi izgulējos :)

Guļot zālē. Kortā.

Ābols. Pēdējās dienās esmu ābolus tā attēdusies, ka galīgi vairāk negribas.

Manas istabas nejaušs iemītnieks.

Te vēl bilde no tās pašas dienas, kad gulēju zālē. Ar Artūra saulesbrillēm.

Te šodien pie Daces. Es + tēja + bulciņas :)

6.08.11.

Hei, hei hei. ļoti sen neesmu neko rakstījusi, jo man gluži vienkārši nesanāca laika. Ko gan es daru? Pārsvarā eju ārā ar draugiem un kārtoju attiecības. Jā, šī ir viena traka vasara. Pat brīžam nesaprotu savu rīcību. It kā zinot, kas ir pareizi un kas nē, tomēr pieļauju kļūdas. Bet mācos no tām!!!

Tagad pulkstenis 1.31

Jāceļas jau 7.00 un jātaisās braukt uz Barkavu pie radiem. Pat nezinu kā rīt jutīšos, jo nebūšu īpaši daudz gulējusi. Un tieši tagad man vēl uznāca iedvesma te kko rakstīt :D

Vēl jāsakrāmē soma.

Vakar vēl vajadzēja satikt vienu cilvēku un nokārtot visu līdz galam, diemžēl nesanāca. Arī šodien un rītdien visticamāk, ka nesanāks. Stulbi, jo ir lietas, kuras nevar atlikt uz vēlāku laiku :(

Prieks, ka esmu satuvinājusies ar draugiem. Cik jocīgi nomācīties tik ilgu laiku kopā un tikai tagad saprast, kādi cilvēki man visu šo laiku bija apkārt.

Diemžēl man uzradusies arī liela problēma. Esmu drausmīgi notievējusi. To jau visi ir pamanījuši un nu jau pat sāk par mani uztraukties. Ēdu es kā vienmēr, tikai atšķirībā no visām pārējām vasarām, šovasar man ir, tā teikt, liela slodze, proti, katru dienu sanāk patērēt visu enerģiju braucot ar riteni. Tagad situācija ir tāda, ka ēdot man visu laiku nāk vēmiens, un, kad es paēdu, gribas ēst vēl, tikai neko jau nav iespējams apēst. :(

Nu cīnīšos. Gan jau beigās viss būs labi :)

LORETA

Jūs esat piesardzīgs, apdomīgs un uzņemat visu nopietni. Pirms darat kustību, pārdomājat alternatīvos variantus, kurus varēsiet pielietot. Esat jūtīgs, emocionāls un intuitīvs pret attieksmi , kas virzīta pret Jums. Numura 2 enerģija Jūs veido draudzīgu un sociālu un ļauj viegli iegūt draugus. Kaut gan pārak lielā kompānijā kļūstat mazliet nervozs. Jūs esat dabiski sirsnīgs, draudzīgs un emocionali saprotošs. Esat pacietīgs, iedvesmojošs un uz mērķi orientēts (tā gan nav patiesība). Novērtējat draudzību vairāk par jebko citu. Jums patstāvīgi ir vajadzība pēc mīlestības un pieķeršanās kādam. Bieži mainās garastāvoklis, tādēļ bieži ciešat no satraukuma un nemiera sajūtas. Grūti atslēgties no šāda stāvokļa. Jūs parasti pētat savu partneri, pirms pielaižat to sev tuvāk. Nekad nepieprasat kaut ko pretī pret īstām jūtām, ko sniedzat partnerim. Jūsu sirsnība nenes jums satraukumu Jūsu dzīvē, bet nes dziļu izaugsmi attiecībām.