AKDJau sākot rakstīt es smejos :D
Tātad - rīts iesākās drausmīgi - biju nosapņojusi šausmīgu sapni un ārā vēl bija putenis...
Mikriņš vēl domāju par to sapni un beigās sāku raudāt. Tas droši vien bija interesants skats.
Vēlāk skolā bija lielākais Fail ever!!!
Mārcis (jaunais skolnieks :p ) bija atnesis kaučuka bumbiņu, es viņu mētāju un man izslīdēja no rokām. Tā nonāca pie Edgara. Tad viņam izslīdēja no rokām :D Un mēs abi metāmies bumbiņai pakaļ, tikai es netiku īpaši tālu :D Man paslīdēja kāja un es nogāzos uz zemes :D vēl krītot pagrūstot kušetes :D
Attapos uz grīdas ar nedaudz sasistu galvu :D Sāku rēkt :D Jo patiesībā, tas bija vairāk smieklīgi nekā sāpīgi...
To vēl visu dienu pa brīdim pieminēju. Tgd man ļoti sāp viena vieta uz kājas un kreisais gurns. Būs skaisti zilumi :D
Tad vēlāk man pārstāja sāpēt galva, bet ... sāka skanēt ugunsgrēka trauksmes signāls. No sākuma bik sāka sāpēt galva, bet pēc tam sāka ļoti sāpēt tā vieta, kuru es atsitu...
Tas gan nebija patīkami, bet ļoti mokoši arī nebija.
Visa diena pagāja lielā jautrībā.
Pēc tam atbraucu mājās un aizgāju gulēt. Man atkal bija briesmīgs sapnis - šoreiz pavisam savādāks, un es atkal notecināju pāris asaras, jo sapnis bija ļoti briesmīgs. Ne tik šausmīgs kā... nomācošs un spilgts...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru